• English
  • Lietuvių
  • Latviešu
  • Polski
  • Белорусский
  • Svenska
  • Suomi

Par Eko-ciematiem

Baltijas Jūras Reģiona ekociematu apskats

Šis materiāls ir pārskats par ekociematu kustības tendencēm katrā projekta partnera valstī. Sakarā ar informācijas mainīgumu un jaunu ekociematu veidošanos, projekta darbības laikā dati patstāvīgi tiks atjaunoti. Jānorāda, ka apkopoto informāciju veido pamatdati, tādēļ rezultāti vairāk kalpo attīstības tendences saskatīšanai.

Ekociemati

Ekociemati ir cilvēku apmetnes, kuru veidošanas pamatā ir izmantots līdzdalības princips lai aizsargātu ilgtspējību. Tiek uzskatīts, ka visas četras dimensijas (ekonomiskā, ekoloģiskā, sociālā un kultūras) savstarpēji papildina viena otru. Uuzmanības pievēršana katrai dimensijai ir būtiska visaptverošas un veselīgas sabiedrības attīstībai. (GEN, www.gen-europe.org, 2011)

Ekociemati ir pilsētnieku centieni samazināt „ekoloģiskās pēdas nospiedumu”, vienlaikus palielinot piederības un nodomu jēgu . Tā tiek demonstrēts, ka izmantojot savas zināšanas cilvēki ir spējīgi apzināti uzlabot vidi, kurā mēs dzīvojam. (GEN, www.gen-europe.org, 2011)

Ekociematu skaits

Tabulā redzams, ka lielākais ekociematu blīvums ir Zviedrijā un Krievijā. Pēc apkopotajiem datiem tika konstatēts, ka 2011. gada sākumā Zviedrijā tika reģistrētas 19 ekociematu iniciatīvas. Lietuvā, Latvijā un Baltkrievijā ekociematu kustība ir sākusies tikai XXI gadsimtā. Tādēļ šajās valstīs ir sastopami 5 līdz 10 ekociemati, bet šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Polijā un Somijā ir gan sen izveidoti ekociemati, gan tādi, kas izveidoti XXI gadsimtā. Kopumā pēdējo 5 gadu laikā ir ievērojams ekociematu skaita pieaugums un šim skaitlim ir tendence pieaugt.

Ekociematu lielums

Tā kā ekociematu kustība katru dienu kļūst spēcīgāka, tad arī ekociematos dzīvojošo cilvēku skaits arvien pieaug. Tabulā jūs redzēsiet pamatdatus, kas parāda, cik cilvēki dzīvo attiecīgās valsts ekociematos.

Ekociemati ir orientēti uz kopienu un sociālās kultūras vides veidošanu. Līdz šim lielākās kopienas tika konstatētas Krievijā un Zviedrijā. Krievijā ir atrodami aptuveni 23 no zināmajiem ekociematiem, trijos no tiem ir no 100-300 iedzīvotāju, bet pārējos ekociematos iedzīvotāju skaits svārstās no 9 līdz 90, savukārt vidējais iedzīvotāju skaits varētu būt aptuveni 58 iedzīvotāju vienā ciematā.

Savukārt Zviedrijā tika konstatēts viens ekociemats ar vairāk nekā 300 iedzīvotājiem, Zviedrijā ir 5 ekociemati ar 100 - 300 iedzīvotājiem, pārējos ir no 3 līdz 80, ar vidējo skaitu - 71.

Citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Somijā dominējošais iedzīvotāju skaits ir no 10 līdz 40, Baltkrievijā ir nedaudz mazāks - no 10 līdz 25, bet Latvijā un Polijā ir daži nesen izveidoti ekociemati ar mazāk nekā 10 iedzīvotājiem un daži jau sen izveidoti, kuros dzīvo 20 -40 cilvēku.

Mājas un ēku tipi

Māju skaits un ēku tipi parasti ir atkarīgi no ekociemata. Visbiežāk ir sastopamas vienģimeņu mājas, tādēļ, ja ekociematā dzīvo 20 iedzīvotāji, tad visticamāk ekociematu varētu veidot 5 - 7 šāda tipa mājas. Šāda tendence ir ekociematiem līdz 50 iedzīvotājiem.  Lielākos ekociematos dažas ģimenes dzīvo kopā vienā lielā māja. Zviedrijas un Krievijas ekociematos ar vairāk nekā 100 iedzīvotājiem ir ierasts, ka  vienā lielajā mājā var dzīvot no 2 līdz 10 ģimenes.

Parasti ciemata iedzīvotāji mājas būvē pašu spēkiem. Piemēram, Lietuvā, Polijā, Somijā un Baltkrievijā ēkas būvē ciemata iedzīvotāji. Savukārt Krievijā un Zviedrijā iedzīvotāji lūdz celtniecības uzņēmumu palīdzību. Šajā gadījumā ēkas ir lielākas, tāpēc ir grūti veidot konstrukcijas bez speciālistu palīdzības, lai gan mazāki projekti tiek īstenoti bez speciālistu palīdzības. Latvijā pusi no ekociematos esošajām mājam ir cēluši iedzīvotāji, bet otrai pusei ir palīdzējuši speciālisti.

Ekociematu veidošanās vēsture

Lielākā daļa no ekociematiem tika dibināta 2000 - 2011. Šī tendence ir raksturīga Lietuvā, Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā.  Somijā un Polijā puse no ekociematu skaita tika izveidota šajā laika periodā, bet puse ekociemtu svin jau 30.gadus. šādi ekociemati ir atrodami arī Krievijā. Pilnīgi atšķirīga situācija ir Zviedrijā. 25 no 33 ekociematiem tika izveidota laika periodā no 1967. līdz 1999. gadam un tikai 8 ekociemati XXI gadsimtā

© 2011-2012 Ecovillages project | info@balticecovillages.eu

Website developed by
Optimalus verslas